Ļaušanās

“Man liekas, ka es daudz ko varētu darīt, bet ar mālu man patīk, ka process ir ļaušanās. Man ir viegli ar mālu un katra reize arī priekš manis ir brīnums,” stāsta keramiķe Linda Romanovska no Kandavas.

Sekot savam sapnim

“Bija lielas šaubas, bet vēlme atgriezties bija lielāka nekā bailes. Tas bija labākais lēmums, ko es varēju pieņemt,” ir pārliecināta Eva Behmane Skrundas novadā, kura ir atgriezusies pēc deviņiem dzīves gadiem Anglijā.

Laime ir ceļš

“Man kā sievietei operatorei sevi ir ļoti jāpierāda ar darbiem. Mani neņems tikai tādēļ, ka man ir forša tehnika un esmu izmācījusies. Mani interesē dabiskais, dokumentālais un īstais. Ir video, kurus montēju un uztveru emocijas, kas nāk no nofilmētajiem cilvēkiem. Tas man ļoti patīk,” saka Elīna Lieljukse no Pāvilostas, kura filmē un montē video.

Viss tikai sākas

“Motokrosistam ir jābūt nedaudz trakam un jāgrib smagi strādāt. Adrenalīns, ātrums, lēcieni un smagie treniņi man patīk un aizrauj,” stāsta motokrosists Pauls Jonass no Kalvenes pagasta Aizputes novadā.

Es gribu dzīvot šeit

“Koks ir vajadzīgs, tas padara dzīvi krāsaināku un skaistāku. Pēc nostrādātas darba dienas, kad koks izskatās fantastiski un klients ir apmierināts, ir labi padarīta darba sajūta. Man patīk adrenalīns un augstums, kāpšana man nodzen stresu,” saka arborists Ģirts Vitkovskis no Zirņu pagasta Saldus novadā.

Vajag tikai rakt

“Pilsētvidi un pilsētu veidojam mēs visi. Lietas ko darīt neveido dome vai pašvaldība, bet gan cilvēki, kuri šeit dzīvo. Rojā ir gan sīksti zvejnieki, gan traki mākslinieki, jo šī vieta patīk un pievelk,” stāsta arhitekts Jānis Bērziņš no Rojas.

Būt īstajam

“Es esmu iemācījusies būt laimīga ar to, ko es daru šajā vietā un šajā laikā. Nevar atrast tādu “īsto vietu”. Tev pašam ir jābūt tam īstajam, tad tu arī šo vietu veido,” uzskata Kristīne Savicka, kura strādā vilnas fabrikā Dundagā.