Jābūt un jāpaliek

Rakstīts iekš 2018/10/24

“Ārstam ir jābūt empātiskam. Cilvēki nāk ar problēmu – kaut kādu daļu no visa tā, ko cilvēks pasaka, tu izlaid caur sevi,” stāsta ģimenes ārsts Kārlis Vilkaste Talsos.

“Mana esamība kā ārstam šeit, Latvijā, kaut ko dod gan man, gan citiem. Ir tā foršā apziņa, ka dienas beigās vari justies priecīgs par to, ko esi darījis. Smags darbs vienmēr atmaksājas,” uzskata Kārlis.

“Bez darba nekas nenotiek, bet dzīve nav tikai darbs. Kāda jēga ir nodzīvot un atcerēties, ka visu dzīvi esi bijis tikai darbā? Ja tu gribi darīt labi savu darbu, tad tev ir arī labi jāatpūšas. Nevar būt produktivitātes, ja tu neatpūties,” uzsver Kārlis.

“Lielvārdes josta sastāv no daudziem dzīpariem. Katrs dzīpars atsevišķi viegli plīst, bet, ja tos saauž vienā veselā, tie ir stipri. Mēs visi esam ķēdes posmi. Ja ķēde ir kopīga, tā dod stiprumu visiem,” ir pārliecināts Kārlis. 

“Man Latvija ir zeme, kurā man ir jābūt. Ir sajūta, ka jābūt te un jāpaliek.”