Uzdāvināt sevi

“Tauta, tautība un valoda nav pašsaprotami jēdzieni. Tā ir lieta, kas ir jākopj un par ko jāiestājas,” saka mācītājs Kārlis Irbe, kurš kalpo Mazirbē.

Viss izdosies

“Ja pozitīvi skatās uz visu, tad arī viss izdosies. Neveiksmes gadās, vienkārši jāizturas pret tām kā dzīves mācību,” uzskata Ainārs Jonāns, kurš audzē dārzeņus Daugavpils novada Sventes pagastā.

Darīt īsto lietu

“Ja cilvēki nebūs pārliecināti par to, ka dažas lietas ir vērts iegādāties ražotas Latvijā, šeit vairs nebūs darbs. Tas ir ļoti svarīgi. Es saprotu, ka tas nodrošina cilvēkiem darbu, jo es esmu viens no viņiem,” uzsver ādiniece Ilze Žaime no Liepājas.

Brīvības sajūta

“Strādājot savā saimniecībā, tu zini, ka tu strādā sev, nākmajai paaudzei, skaistākam novadam un Latvijai. Tu vari izvēlēties, ar kādiem cilvēkiem tu komunicē – tas ir vēl viens plus, kādēļ ir jāstādā sev,” ir pārliecināta jaunā lauksaimniece Ineta Timšāne Ilūkstes novadā.

Sazemēties

“Tu nevari neko ietekmēt, ja tu nesāc ar sevi, mēs visi esam absolūti saistīti. Ja tu sakārto savu iekšējo pasauli, savu attieksmi, tas veido arī visu pārējo. Mēs visi šajā pasaulē esam vienoti,” uzskata Zane Melnace-Priedniece no Kocēniem.

Kustība pretējā virzienā

“To var just, ka cilvēki ļoti kustas uz pilsētu pusi. Tā ir ne tikai Latvijas, bet visas pasaules tendence. Mana ģimene un mani draugi ir piemērs, ka kustība var notikt arī pretējā virzienā,” apgalvo Nikijs Kalns, kurš izvēlējies lauku dzīvesveidu Liezēres pagastā Piebalgas pusē.

Mīļākā zeme

“Katram cilvēkam ir vajadzīgs mērķis. Bez mērķa ir grūti dzīvot. Es esmu pārliecināts, ka mūsu valsts spēks ir cilvēkos. Ja mēs visi darīsim savu darbu 100% un vēl vairāk, mēs dzīvosim vēl labāk,” saka Daugavpils novada Biķernieku pamatskolas direktors Aleksejs Mackevičs.

Iespēju zeme

“Nav svarīgi, vai es esmu prezidents vai vienkārši iedzīvotājs. Svarīgi, kā mēs sajūtam sevi ar savu zemi un mājām,” saka Ieva Karpoviča no Bauskas, kura bērniem māca dziedāt.

Skatīties uz priekšu

“Es cilvēkos gribētu redzēt paškritiku un pašdisciplīnu. Tas Latvijai dotu lielu impulsu un izrāvienu,” ir pārliecināts biologs Ivars Kažmers no Dzirnavsila Jaungulbenē.

Savā vietā

“Tas, ko es daru, man patīk, esmu atradis savu virzienu. Pašreiz man ir grūti iedomāties, ka es varētu būt kaut kur citur un darīt kaut ko citu,” saka Edgars Vinciuns no Dobeles novada Krimūnām, kas nodarbojas ar starptautiskiem autopārvadājumiem.

Miera osta

“Nekas nav neiespējams, ja patīk tas, ko tu dari. Es nedaru lietas, kas man nepatīk, tāpēc es nejūtu nogurumu,” saka sveču ražotāja Una Tetere-Teterovska Alūksnē.

Nebūt burzmā

“Mans galvenais mērķis strādājot šeit nav saraust baigo naudu. Man patīk redzēt, kā bērni, kuri te mācās, izaug, ” saka hipoloģe Guna Ģērmane, kura trenē un kopj zirgus Gulbenes novada Stāmerienā.

Viss ir savās vietās

“Ir jāstrādā ar tīru sidsapziņu par labu katram cilvēkam, veidojot mūsu kopējo dzīvi tādu, lai visiem būtu ērti,” saka Edgars Blinovs, Ozolaines pagasta pārvaldnieks Rēzeknes novadā.

Izdarīt neiespējamo

“Visi saka, ka tas nav iespējams. Tu ievelc elpu un izdari,” stāsta Artis Daugins, kurš nodarbojas ar elektrotransportlīdzekļu ražošanu.

Dejošana atver dvēseli

Septiņu gadu vecumā Aleksandrs Lukša vairāk par visu savā dzīvē vēlējās dejot, taču pedagogi viņu novērtēja kā tādu, kurš “nedzird mūziku”. Piecpadsmit gadus velāk Aleksandrs kopā ar saviem domu biedriem izveidoja pats savu deju studiju “STOPTIME Dance Studio” Krāslavā.

Kustēties nozīmē dzīvot

“Ja būtu viegli, tad būtu garlaicīgi. Kad vairs nevar, tad tikai sākas. Svarīgi, ka visās dzīves jomās katrā nākamajā dienā esam labāki, nekā iepriekšējā,” savā pieredzē un uzskatos dalās Agris Pikšens – veselīga dzīvesveida entuziastu grupas “Visa Veida Kustība” līderis Lielvārdē.

Izvēlēties laimi

“Priekš manis vārds ir dzīvs. Mana piederība šai zemei un tautai ir caur valodu, kuru man vajag “ēst” un “patērēt”. Rakstīt stāstus bērniem ir mana iekšējā vēlme un mana sūtība,” atzīst Luīze Pastore.

Ausmeņa epicentrs

“Es atbraucu uz Rēzekni, nav kur kebabu uzēst, johaidī!” smejas Valters. “Nodomāju – vajag uztaisīt kebabu, bet latgaliešu gaumē.”

Parīze. Londona. Lejasciems

“Nav būtiski, vai es dzīvoju Parīzē, vai Londonā, vai arī šeit – tādā mazā ciematiņā kā Lejasciems. Ja tev ir ideja galvā, atliek vien noticēt un to īstenot,” saka dizainere Laila Uiska

Vairāk gaismas

“Dievs ne par velti mums ir devis gan ķermeni, gan prātu. Un kādam ir paveicies – viņam ir abi divi,” saka Elīna Bērziņa – mārketinga speciāliste un blogere no Gulbenes.

Negaidīt no citiem, bet radīt pašam

“Cilvēki iedomājas, ka mēs esam viens un valsts ir kaut kas cits. Cilvēkos rodas pasivitāte, ja viņiem liekas, ka visu izdara valsts un visu izdara pašvaldība. Valsts esam mēs!” uzsver Emīls Anškens no Ventspils.

No bezdarbnieka par uzņēmēju

“Ja tu kaut ko dari, tu kļūdies. Un tu mācies no kļūdām un centies tās vairāk nepieļaut,” uzskata Aizputes jaunais uzņēmējs Sandris Štāls. “Reālākā pieredze ir dzīves pieredze – kad tu pats ej, kārto, dari, risini. Tā tu arī uzzini tik daudz, cik tev vajag zināt,” viņš uzsver.