TUESI.LV līdzdalības sarunas | Regita Zeiļa

# Kādēļ ir svarīgas sociālās inovācijas un sociālā ekonomika?
# Kā vceicināt iniciatīvas uzņemšanos sabiedrībā?
# Kādēļ gan aktivtitāte, gan pasivitāte var būt “lipīgas”?

TUESI.LV līdzdalības sarunas | Linda Ķaukule

# Vai kopienām ir pieaugoša loma vietējās dzīves veidošanā?
# Kas raksturo Vecpiebalgas kopienu?
# Kādēļ vietējai kopienai nepieciešams drukāts informatīvais izdevums?

TUESI.LV līdzdalības sarunas | Edeite Laime

# Vai Latvijā tiek respektētas dažādas kultūras izpausmes?
# Kas vieno latgalisko un latvisko?
# Kādēļ nepieciešams veicināt latgaliešu valodas lietošanu?

TUESI.LV līdzdalības sarunas | Āris Ādlers

# Kādas ir Latvijas lauku kopienu vajadzības?
# Ar ko Latvijas lauku telpa var lepoties Eiropas līmenī?
# Kas nepieciešams kopienu ilgtspējai?

TUESI.LV līdzdalības sarunas | Ilze Jēče

# Vai sabiedrību interesē klimata pārmaiņu tēmas?
# Cik lielā mērā ar savu individuālo rīcību varam ietekmēt to, kādā pasaulē dzīvosim nākotnē?
# Kādēļ pašcenzūra ir bīstama līdzdalībai un demokrātijai?

TUESI.LV līdzdalības sarunas | Inese Tauriņa

# Kādēļ ir vērts darboties biedrībās?
# Vai uzticēšanās ietekmē līdzdalību?
# Kādēļ ir svarīgi veicināt līdzdalību darbībā?

TUESI.LV līdzdalības sarunas | Raivis Kalējs

# Vai pašvaldības ir pietiekami atvērtas iedzīvotāju līdzdalības aktivitātēm?
# Vai ar negatīviem komentāriem internetā var kaut ko ietekmēt?
# Kā veidot komunikāciju starp kopienām un pašvaldības pārstāvjiem?

TUESI.LV līdzdalības sarunas | Daina Vanaga

# Vai varas pārstāvjiem iedzīvotāju līdzdalība ir vajadzīga?
# Kā attīstās Latvijas lauku kopienas?
# Vai kopienas aktivitātes var īstenot bez finansējuma?

TUESI.LV līdzdalības sarunas | Elīna Medene

# Vai līdzdalība ir populāra tēma medijos?
# Kādēļ kopienai nepieciešama kopīga vīzija?
# Cik vienkārši jaunienācējiem ir iekustināt vietējo kopienu?

TUESI.LV līdzdalības sarunas | Ivars Šmits

# Ar ko atšķiras “laba” un “slikta” arhitektūra?
# Kādēļ sabiedrības viedoklis, veidojot arhitektūras projektus, ir svarīgs?
# Kādēļ nereti sabiedrība iebilst pret būvniecības iecerēm?

TUESI.LV līdzdalības sarunas | Kristīne Brīniņa

# Kā skatītāju līdzdalība var izpausties mākslas darbos?
# Vai iedvesmu izrādei var iegūt cietumā?
# Kādēļ ir svarīgi apzināties, ka mēs neesam vieni?

TUESI.LV līdzdalības sarunas | Andris Vasiļevskis

# Kādēļ ir svarīgi pārvarēt bailes un nedrošību?
# Kas veido un ietekmē vietējo kopienu identitāti?
# Ko dod kultūras mantojuma izpēte un sakņu apzināšanās?

TUESI.LV līdzdalības sarunas | Velga Vītola – Kļava

# Vai līdzdalība sākas ģimenē?
# Kā muzeji var ietekmēt sabiedrību un līdzdalības procesus?
# Vai Imanta Ziedoņa un Vilhelma Purvīša vērtības ir aktuālas arī mūsdienu sabiedrībai?

TUESI.LV līdzdalības sarunas | Zane Seredina

# Kas ir “Viedie ciemi” un kādēļ tie ir nepieciešami?
# Vai līdzdalība pilsētās un laukos ir atšķirīga?
# Kāda ir Latvijas lauku nākotne?

TUESI.LV līdzdalības sarunas | Gatis Štolcers

# Kādi ir ieguvumi no līdzdalības budžeta pašvaldībā?
# Kas ir galvenie izaicinājumi Rīgas apkaimju biedrību attīstībā?
# Kādēļ ir svarīgi iesaistīt dažādu sabiedrības grupu pārstāvjus?

TUESI.LV līdzdalības sarunas | Renāte Mencendorfa

# Kādēļ jaunieši neizmanto līdzdalības iespējas?
# Vai digitālajām kompetencēm var būt izšķiroša loma līdzdalības procesos?
# Kādēļ nevajadzētu jautāt jautāšanas pēc?

TUESI.LV līdzdalības sarunas | Ivo Valdovskis

# Kādēļ lēmumu pieņemšanā ir svarīga sabiedrības iesaiste?
# Vai publiskā pārvalde ir atvērta sadarbībai ar iedzīvotājiem?
# Kā iesaistīt iedzīvotājus kā resursu valsts izaugsmē?

TUESI.LV līdzdalības sarunas | Lauris Bokišs

# Kā veicināt vīriešu iesaisti līdzdalības aktivitātēs?
# Kādēļ līdzdalība ģimenē ir svarīga?
# Kā aktivitāšu dizains ietekmē līdzdalības kvalitāti?

TUESI.LV līdzdalības sarunas | Kristīne Vidzeniece

# Kā neizdegt, palīdzot citiem?
|# Vai ziedošanas kultūra Latvijā ir uzlabojusies?
# Kādēļ brīvprātīgie iesaistās labdarības aktivitātēs?

TUESI.LV līdzdalības sarunas | Rasa Bugavičute-Pēce

# Kādēļ mākslā ir svarīga līdzdalības klātbūtne?
# Vai mēs esam mācīti palīdzēt citiem?
# Kas ir līdzdalības lielākais ienaidnieks?

TUESI.LV līdzdalības sarunas | Salvis Roga

# Vai pašvaldība vēlas dzirdēt, ko cilvēki domā un saka?
# Kas ir NVO inkubators un kā tas veicina līdzdalību?
# Kā formālās līdzdalības platformas padarīt dzīvotspējīgas?

TUESI.LV līdzdalības sarunas | Inta Šoriņa

# Kādēļ iedzīvotāju līdzdalība ir svarīga ceļā uz Eiropas kultūras galvaspilsētu?
# Kādi ir galvenie šķēršļi līdzdalības ideju īstenošanā?
# Kādēļ reizēm ir vērtīgi paskatīties uz sevi un savām idejām “no malas”?

TUESI.LV līdzdalības sarunas | Ivars Pilips-Matisons

# Kā līdzdalība ietekmē pilsētvidi un attieksmi pret vēsturiskām ēkām?
# Vai līdzdalība Zemessardzē var sniegt pozitīvas emocijas?
# Kādēļ iedzīvotājiem ir interese līdzdarboties ēku restaurācijā?

TUESI.LV līdzdalības sarunas | Liene Valdmane

# Kādēļ ir svarīgi, lai līdzdalība būtu jēgpilna?
# Vai līdzdalību var iemācīt?
# Kas nepieciešams NVO sektoram, lai efektīvi atbalstītu līdzdalības procesus?

TUESI.LV līdzdalības sarunas | Madara Ūlande

# Kas ir līdzdalības “profesionālais žargons”, un kādos gadījumos to nevajadzētu lietot?
# Kas ir līdzdalības “arhitekti” un kāda ir viņu loma?
# Kā mērīt līdzdalības efektivitāti?

TUESI.LV līdzdalības sarunas | Madara Kanasta-Ieviņa

# Kādēļ cilvēki nevēlas līdzdarboties?
# Vai līdzdalības pieejas dažādās vecumgrupās atšķiras?
# Kādēļ līdzdalības procesos ir svarīga cieņa?

TUESI.LV līdzdalības sarunas | Ansis Bērziņš

# Vai piederības sajūta veicina līdzdalību?
# Kas notiks ar bijušo ugunsdzēsēju depo Sabilē?
# Vai līdzdalības aktivitātes tiek pietiekoši finansētas?

TUESI.LV līdzdalības sarunas | Inese Astaševska

# Kādēļ cilvēki bieži vēlas runāt tieši ar pašvaldības vadītāju?
# Vai iedzīvotāji pietiekoši iesaistās publiskajās apspriešanās?
# Kādēļ līdzdalībā ir svarīgs kompromiss?

TUESI.LV līdzdalības sarunas | Daiga Kalniņa

# Kas ir “viedais ciems”?
# Kādi ir kopienu līdzdalības izaicinājumi?
# Kādēļ līdzdalības procesos svarīgi būt pacietīgiem?

TUESI.LV līdzdalības sarunas | Dace Vašuka

# Kas var noslāpēt līdzdalību?
# Kādēļ līdzdalības procesā ir svarīgi “nepārraut vītni”?
# Vai iedzīvotāji Latvijā uzticas pašvaldībām?

TUESI.LV līdzdalības sarunas | Līga Stafecka

# Kā sarunāšanās var stiprināt līdzdalību?
# Kāds ir nevalstisko organizāciju “veselības stāvoklis”?
# Vai iedzīvotāju ienākumu līmenis ietekmē līdzdalību?

TUESI.LV līdzdalības sarunas | Andris Grafs

# Kā līdzdalības kultūra atšķiras Baltijas valstīs?
# Kā veicināt savstarpējo uzticēšanos Latvijā?
# Kas ir līdzdalības nemainīgais “kodols”?

TUESI.LV līdzdalības sarunas | Kristīne Ļeontjeva

# Kā ir mainījusies līdzdalības kultūra un kvalitāte?
# Vai netaisnības sajūta var veicināt līdzdalību?
# Cik maksā līdzdalība?

TUESI.LV līdzdalības sarunas | Gints Klāsons

# Vai līdzdalība tiek pietiekoši pētīta un kur meklēt pētījumus par līdzdalību?
# Vai līdzdalības ekosistēma ir saprotama un ieinteresējoša?
# Kādēļ līdzdalības procesos svarīga ir komunikācija?

TUESI.LV līdzdalības sarunas | Zaiga Pūce

# Kas ir nepieciešams, lai līdzdalība Latvijā būtu kvalitatīva un jēgpilna?
# Kādi ir veiksmīgie līdzdalības piemēri NVO sektorā?
# Kādēļ ir svarīgi, lai līdzdalības procesā abas puses viena otru uztver kā partneri?

TUESI.LV līdzdalības sarunas | Jānis Ķīnasts

# Vai līdzdalība ir universāla atbilde jebkurai sabiedrības problēmai?
# Kā uzvedas brīvs un drosmīgs cilvēks?
# Vai ir iespējams vienlaicīgi nedarīt neko un darīt pilnīgi visu iespējamo?

TUESI.LV līdzdalības sarunas | Ieva Morica

# Kādi ir svarīgākie līdzdalības resursi?
# Cik nozīmīga ir NVO loma līdzdalības veicināšanā?
# Kas ir svarīgi labai sarunai?

TUESI.LV līdzdalības sarunas | Kristīne Kode

# Kādēļ līdzdalība ir jātrenē jau no mazotnes bērnudārzā un skolā?
# Ko divi vīri dara ar motorzāģi uz lauku ceļa?
# Kā veidot dialogu starp iedzīvotājiem un pašvaldību?

TUESI.LV līdzdalības sarunas | Atis Egliņs-Eglītis

# Kāpēc cilvēki kliedz?
# Vai bez līdzdalības ir iespējams pārvaldīt pašvaldības?
# Kādēļ kopradīšana ir jaunā līdzdalības forma?

TUESI.LV līdzdalības sarunas | Ieva Johansson

# Kas līdzdalībai kopīgs ar ugunskuru?
# Kādēļ jaunuzbūvēts tiesas nams kalnu ciematā stāv tukšs?
# Kādēļ Latvijā ir iespējams viss un reizē nekas?

Tevī ir spēks

“Ja esi nolēmis dzīvot nelielā Latvijas ciemā, tad gribas, lai te ir forši. Tevī ir spēks kaut ko darīt, lai šeit būtu skaista dzīve. Ja vēlamies, lai šis ciems būtu uz kartes, mums pašiem ir jākustās,” uzskata Daina Dubra, Engures viedā ciema kopienas pārstāve.

Esam dzīvi

“Viena no vieduma pazīmēm ir apziņa: “šis pāriet”. Laiks kustas. Ja mēs esam dzīvi, tātad ir labi, mēs to esam pārvarējuši. Mūsu uzdevums ir uzbūvēt laipu, pa kuru nākt jaunajai paaudzei, jaunajām idejām,” uzskata Ieva Jātniece, Kaldabruņas viedā ciema kopienas pārstāve.

Lai visiem būtu labi

“Mēs esam iemācījušies, ka balsošana un “vairākuma diktāts” nav labākais risinājums. Labākais ir pārrunāt un izdomāt veidu, lai visiem būtu labi un visi būtu apmierināti,” atziņās dalās Jānis Baltačs, Krapes muižas viedā ciema kopienas pārstāvis.

Mazi, bet pašpietiekami

“Mēs esam mazi, bet pašpietiekami. Mēs saprotam, ka uzsāktās idejas un iniciatīvas, kuras darbojas labi, vienkārši ir jāturpina,” uzver Vija Zīverte, Jaunpils viedā ciema kopienas pārstāve.

Sapņot lielas lietas

“Vajag domāt un sapņot lielas lietas. Ja būsi atvērtu sirdi, mīlēsi to, ko dari un iesaistīsies arī pats, tad nevar nesanākt!” ir pārliecināta Kristīne Ļaksa, Krimūnu viedā ciema kopienas pārstāve.

Tiesības un pienākums

“Latvija ir demokrātiska valsts, kurā iedzīvotājiem ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums līdzdarboties. Jo vairāk cilvēku to darīs, jo tas būs labāk, un mūsu valsts ātrāk attīstīsies,” uzsver Andris Zībergs, Gārsenes viedā ciema kopienas pārstāvis.

Pasaules sakārtošana

“Pasaules sakārtošana jāsāk ar sevi, savu pagalmu un ciemu. Mēs esam tie, kas veidojam sabiedrību,” uzver Diāna Avota, Kākciema viedā ciema kopienas pārstāve.

Maziem soļiem

“Svarīgi ir nebaidīties darīt, kaut vai maziem soļiem. Tikai darot mēs varam kaut ko panākt,” uzskata Maija Bebre, Jaunolaines viedā ciema kopienas pārstāve.

Darīt gudri

““Viedais ciems” nozīmē darīt gudri, un, darīt gudri, ir darīt kopā. Šo kustību virza ticība idejai, ka mēs paši spējam vienoties par kopējiem mērķiem un darboties to labā,” stāsta Inese Kukle, Mežinieku viedā ciema kopienas pārstāve.

Lai atgrieztos jaunie

“Mums ir svarīgi, lai mūsu dzīves vieta ir sakārtota, būtu pieejami dažādi pakalpojumi un izklaides iespējas, lai šeit atgrieztos jaunie,” saka Līvija Gridjuško, Lēdurgas viedā ciema kopienas pārstāve.

Justies kā mājās

“Mums ir ļoti svarīgi saglabāt šo vietu gan cilvēkiem, kuri šeit ir dzīvojuši paaudzēs, gan tiem, kuri Ziemupi izvēlas par savām jaunajām mājām, kā arī tiem, kuri šeit vienkārši atbrauc atpūsties. Ar savu darbošanos mēs vēlamies panākt, lai ikviens šeit jūtas kā mājās, kā savējais,” uzsver Daina Vanaga, Ziemupes viedā ciema kopienas pārstāve.

Pašos ir spēks

“Nākam, darām, iniciējam! Tikai pašos ir spēks! Visiem ir dota iespēja radīt pašiem,” aicina Jānis Barinskis, Kalnienas viedā ciema kopienas pārstāvis.

Jāveido sava “seja”

“Katram ciematam jāveido sava “seja”. Mēs gribam labsajūtu, kas nebūtu izveidota piespiedu kārtā, tādu, kas būtu ar ilgu pastāvēšanas iespēju,” uzsver Jānis Subatiņš, Ancenes viedā ciema kopienas pārstāvis.

Jārīkojas pašiem

“Lai šeit kaut kas notiktu, jārīkojas pašiem – jāmeklē savi resursi, jāskata problēmas un pašiem tās jārisina,” ir pārliecināta Ilze Kļava, Jaunlutriņu viedā ciema kopienas pārstāve.

Radīt optimismu

“Svarīgi ir cilvēkos radīt optimismu, lai viņi nenolaistu rokas, nejustos mazvērtīgi un redzētu plašāk. Kad mēs ieguvām “Viedā ciema” atpazīstamības zīmi, daudzi mūsu ciemu ieraudzīja savādākām acīm un teica: “O, forši, jums ir viedā ciema statuss!”” stāsta Zita Mežale, Briežuciema viedā ciema kopienas pārstāve.

Vari ļoti daudz

“Ja tu mīli vietu, kurā tu dzīvo, noteikti vari izdarīt ļoti daudz. Svarīgākā ir sajūta, ka tu dari to, kas tev tiešām patīk,” ir pārliecināta Diāna Ansule, Bernātu viedā ciema kopienas pārstāve.

Cilvēks ir galvenais

“Vieta bez cilvēka nepastāvēs, cilvēks ir galvenais, kas ir katrā vietā. Katram pašam ir jādara kaut kas, lai būtu interesantāka dzīve, lai gribētos šajā vietā dzīvot un darboties,” uzsver Benita Štrausa, Bebrenes viedā ciema kopienas pārstāve.

Jāsāk ar pirmo soli

“Domu un sapņu ir daudz, bet ir vajadzīga konkrēta darbība. Ir jāsāk ar pirmo soli, ar reālu darbību,” ir pārliecināta Signe Šlosberga, Skujenes viedā ciema kopienas pārstāve.

Pasaules centrā

“Mēs dzīvojam pasaules centrā. Katrai kopienai, katram ciemam, katrai mājai ir jādzīvo tā, ka tu jūties pasaules centrā un ap tevi griežas pasaule. Tikai tad kaut kas var notikt,” ir pārliecināts Andris Slišāns, Upītes viedā ciema kopienas pārstāvis.

Ilgi un laimīgi

“Viedais ciems nav mērķis vai rezultāts. Tas ir process, kurā mēs varam nākt kopā un izdarīt labas lietas, lai mums šeit būtu “ilgi un laimīgi,” uzskata Daiga Kalniņa, Alsungas viedā ciema kopienas pārstāve.

Vienkāršās lietas

“Pandēmijas laikā laukos bija mierīgi un tūrisma nozare turpināja strādāt. Tas radīja papildus stimulu pielāgoties situācijai,” raksturo tūrisma kluba vadītājs Raimonds Reinis, kurš Covid ierobežojumu apstākļos organizē tūrisma pakalpojumus un akvitiātes.

Jāpadomā par sevi

“Mēs nekoncentrējāmies uz to, ko mēs nevaram izdarīt, bet uz to, ko mēs varam. Internta mājas lapa mums palīdzēja savu produkciju redzēt citādāk,” atklāj uzņēmēja Linda Lūse, kura kopā ar kolēģēm Covid izraisītās krīzes laikā uzsāka savu produktu tirdzniecību tiešsaistē.

Jaunais normālais

“Visu laiku bija robežas – darbs ir darbs un mājas ir mājas. Pēkšņi tas viss saiet vienā vietā un robežas mentāli pazūd. Vienā brīdī pieķēru sevi pie domas, ka tas ir “jaunais normālais”,” atceras biznesa inkubatora vadītājs Gints Reķēns, kurš Covid ierobežojumu apstākļos sniedz atbalstu jaunajiem uzņēmējiem.

Iespēju laiks

“Pasaule ir apstājusies, cilvēki vairāk pievēršas savām mājām un sakārto vidi sev apkārt. Mēs esam tie, kas palīdz to izdarīt,” stāsta uzņēmēja Lelde Uzkure, kura kopā ar vīru Mārtiņu vada galdniecības ģimenes uzņēmumu.

Enerģijas spēks

“Kustība ir dzīves enerģijas spēks. Ir jākustās un jādara, nedrīkst padoties. Es esmu optimiste,” uzsver projektu vadītāja Nadīne Čerpaka, kura pandēmijas laikā īsteno sabiedrībai nozīmīgus projektus.

Būt laimīgam

“Pandēmijā man bija tā perfektā iespēja būt blakus savam pirmajam bērnam. Tas stiprina, dod restartu un palīdz vienkārši būt laimīgam,” stāsta energoefektivitātes speciālists Edgars Augustiņš, kurš pandēmijas laikā strādāja no mājām lauku ciematā.

Cilvēks ir vērtība

“Cilvēkiem ir apnicis sēdēt “zūmos”, mums arī tas ir apnicis. Tādēļ mums ir kopienas dārzs, kur mēs drīkstam tikties,” stāsta biedrības projektu vadītājas Linda Ulāne un Ieva Ignatova, kuras kopīgi ar biedrības kolēģiem pandēmijas laikā ir izveidojušas kopienas dārzu iedzīvotāju līdzdalības veicināšanai.

Katra sēkliņa ir svarīga

“Mēs vēlamies ielikt artavu Sēlijas atpazīstamības veicināšanā un pašapziņas celšanā pašos sēļos,” stāsta Madara Pavlovska, kura pandēmijas laikā kopā ar domubiedri Madaru Pastari izveidojusi dizaina un sietspiedes darbnīcu.

Mani tur cilvēki

“Pandēmijas rudens posms manī ienesa daudz pādomu, sajūtu un atklāsmju. Es tiešām trīs mēnešus nedarīju neko. Es sāku saprast, cik viegli ir sabiedrībā kļūt par patērētāju,” par savu Covid laiku atklāj projektu vadītāja Anita Birzniece.

Pa vidu iet dzīve

“Nav tikai balts un melns, nav tikai ierobežojumi un ierobežojumu atcelšana. Pa vidu iet dzīve – reāli likteņi, reālas ģimenes un cilvēki, kuri iet cauri dažādiem procesiem,” uzsver jauniešu mentore Inga Laugale, kura Covid pandēmijas laikā sniedz atbalstu pusaudžiem.

Būs vienradzis!

“Ja tu esi sapņojis par vienradzi, bet tev ir tikai zirgs, izdomā kā viņam piemontēt ragu – būs vienradzis!” aicina mēbeļu audzētājs Uldis Šmits, kurš pandēmijas laikā kopā ar ģimeni uzsācis koka mēbeļu audzēšanu.

Ir jāuzvar

“Grūtākais ir bailes un neziņa par rītdienu. Tās ir jāuzvar, jo tas ir vienīgais veids kā skaidri domāt un rīkoties pareizi. Ja ieslīgst bailēs, viss var beigties,” uzsver uzņēmējs Mārcis Siders, kurš Covid-19 ierobežojumu laikā vada ēdināšanas uzņēmumu.

Garīgās robežas paplašinās

“Kad fiziskās robežas kaut kur tiek aizvērtas, garīgās robežas paplašinās. Viss ir mūsu prātā un galvās, robežas mēs uzliekam paši,” uzskata muižas pārvaldniece Iveta Balčūne, kura organizē dažādus kultūras notikumus Covid-19 izraisīto ierobežojumu apstākļos.

Mēs esam cilvēki

“Man liekas ļoti svarīgi ir būt iejūtīgiem vienam pret otru gan ikdienā, gan krīzes situācijās. Iedot labvēlības dzirksti un arī piedošanu par kļūdām. Mēs neesam tikai profesionāļi vai birokrāti. Mēs esam cilvēki,” uzsver Evija Rudzīte, kura kopā ar citiem vecākiem Covid pandēmijas laikā ir izveidojusi privātskolu.

Vienkārši dzīvot

“Pasaulē ir tāda situācija, kuru es nevaru kontrolēt, tādēļ atliek viena vienīga lieta – vienkārši dzīvot. Es esmu pilnīgi pārstartējusi visu to, ko es esmu darījusi,” stāsta apmācību vadītāja Ieva Johansson, kura Covid pnadēmijas laikā nodibinājusi apmācību un izaugsmes programmu uzņēmumu.

Demokrātija ir transformējusies

“Es domāju, ka mēs vēl neesam visu pārdzīvojuši. Lielākie viļņi nebūs saistīti ar Covid vīrusu, bet ar sabiedrības psiholoģijas un garīgās veselības jautājumiem,” ir pārliecināts Cēsu novada pašvaldības administrācijas vadītājs Atis Egliņš-Eglītis, kurš vada pašvaldības darbu Covid krīzes laikā.

Mēs visi esam saistīti

“Mēs ļoti daudz varam sev palīdzēt, mainot savus paradumus un ikdienu. Iespējams, man nevajag tik daudz strādāt, jo man nevajag tik daudz naudas, lai tērētu to lietām, kuras man nemaz nav vajadzīgas, ar kurām es piesārņoju planētu,” uzskata Kristīne Devi, kura Covid pandēmijas laikā tiešsaistē vada apmācības cilvēku fiziskai un garīgai izaugsmei.

Jāiesaistās

“Es esmu cilvēks, kurš nemāk palikt malā. Ja es redzu, ka ir problēma, man ir jāiesaistās. Tā man bija arī par pandēmiju,” stāsta biedrības vadītāja Inese Vaivare, kura kopā ar domubiedriem izveidoja brīvprātīgo kurstību “Viegli palīdzēt” Covid izraisītās krīzes mazināšanai.

Neapstāties un darīt

“Galvenais uzstādījums bija neapstāties, atslēgvārds šajā Covid periodā bija “darīt”,” uzsver Dace Pecolli, kura kopā ar ģimeni pandēmijas laikā izveidoja un atvēra iluzionisma teātri un muzeju.

Ārpus rāmja

“Es iepriekš domāju, ka mēs skolā esam fleksibli, bet savā rāmī. Mūsu nozarē daudzi ir paskatījušies ārpus rāmja un paplašinājuši redzes loku. Jebkura redzes loka paplašināšana, mums kā profesionāļiem ļauj augt,” stāsta skolas direktors Kristaps Zaļais, kurš vada izglītības iestādi Covid-19 izraisīto ierobežojumu apstākļos.

Kultūras nācija

“Kultūra šajā laikā piedzīvo krīzi, un mākslai neiet viegli. Mēs esam kultūras nācija, un mūsu pašidentitāte ir balstīta kultūrā. Ja mums nav kultūras, mēs neesam vairs valsts,” uzskata Timurs Tomsons, kura vadītā koncertzāle COVID-19 pandēmijas ierobežojumu laikā izdevusi mūziķu diskus un uzsākusi kultūras notikumu veidošanu video formātā.

Jāceļo idejām

“Man kultūra un māksla ir svarīgs medijs. Arī šajā laikā, neskatoties uz sarežģītajiem apstākļiem, man patika redzēt mākslinieku un kultūras darbinieku iniciatīvas,” saka skatuves mākslas producente Sandra Lapkovska, kura kopā ar kolēģiem COVID pandēmijas laikā organizēja starptautisku teātra festivālu.

Cilvēkam vajag cilvēku

“Es uzskatu, ka mākslinieka loma ir saglabāt un glābt. Ar savu darbību cenšos nenodarīt kaitējumu videi un planētai, veidojot taktilos mākslas darbus un izmantojot jau radītus, lietotus materiālus,” saka māksliniece Agnese Rudzīte, kura kopā ar ģimeni COVID-19 izraisīto ierobežojumu laikā organizējusi taktilo mākslas darbu izstādi.

Kļūt atvērtākiem

“Man šķiet, ka tas ir radošo cilvēku uzdevums būt pozitīviem, iedvesmot un meklēt risinājumus. Mēs visi šobrīd esam vienādos apstākļos – visiem nākas pielāgoties un kļūt atvērtākiem,” saka mūziķe Kristiāna Vaickovska, kura kopā ar savu vīru diriģentu Pēteri Vaickovski COVID pandēmijas laikā organizējusi tiešsaistes mūzikas koncetrus.

Gatavi skriet

“Krīzes nevajag mēģināt pārdzīvot vienatnē. Mēs meklējam jaunas partnerības. Es domāju, ka mums ir vairāk jāsadarbojas,” saka mākslas rezidenču centra vadītāja Ieva Ūbele.

Kustībā

“Man ir mūžīgā dzinēja ideja. Tikai kustībā rodas kaut kas jauns. Tikko sāc kustēties kaut lēnām uz priekšu, izkristalizējas mērķis un kustība paātrinās,” saka aktrise Karīna Tatarinova, kura COVID pandēmijas laikā uzsākusi radio teātra audio ierakstu projektu.

Svētkus vajag

“Gan labos, gan sliktos laikos nav nekā svarīgāka par savstarpēju cieņu un mīlestību. Ja tikai uzmanīgi paskatīsies apkārt, būs kaut kas, ko tu vari palīdzēt, vari darīt, vari būt noderīgs,” saka māksliniece Gerda Stūre, kura COVID krīzes laikā veic vēsturisku sienu gleznojumu atjaunošanu.

Nevar nedarīt

“Pārkārtošanās nekad nav ērta. Ja mēs tai esam atvērti, tad viss būs labi. Man gribas ticēt, ka kultūras radošie cilvēki nevar nedarīt. Viņi atrod veidu, kā realizēties,” uzskata māksliniece un muzeja krājuma glabātāja Velga Vītola, kura COVID pandēmijas laikā īstenojusi vērienīgu vides apgaismojuma mākslas projektu un turpina darbu muzejā.

Iespējas neispējamajā

“Šajā gadā neiespējamas lietas ir kļuvušas iespējamas. Jebkura krīze liek mazliet apstāties un paraudzīties apkārt. Tā liek ieraudzīt, ne tikai skatīties, un noticēt tam, ka jēgu var arī pats radīt,” ir pārliecināts pilsētvides plānotājs un dizainers, mākslas skolas direktors un Pluriversitātes kurators Jānis Ķīnasts, kurš COVID-19 pandēmijas apstākļos īstenojis starptautiskas izglītības, pētniecības un dizaina projektu aktivitātes.

Ieklausāmies sevī

“Es šo laiku uztveru kā gavēni. Ir vajadzīgs kaut kāds brīdis, kad mēs esam vieni, kad mēs visi apklustam un ieklausāmies sevī,” uzskata kustību māksliniece Kristīne Brīniņa, kura COVID pandēmijas laikā, sadarbībā ar ārvalstu māksliniekiem, īstenojusi starptautisku tiešsaistes mākslas projektu.

Meklēt radošās izejas

“Man liekas, ka dzīve vispār sastāv no ļoti daudzām krīzēm. Īpaši, ja tu esi uzņēmējdarbībā, vai veic kādas privātas iniciatīvas, ne vienmēr visu ir iespējams paredzēt. Mēs vienmēr meklējam radošās izejas,” uzsver Inga Ziņģe-Pupiņa, kura kopā ar māsu Aigu Vaitkus savā dizaina risinājumu uzņēmumā un kopstrādes telpā COVID krīzes laikā uzsākušas vairākus jaunus projektus un šobrīd veido savas pilsētas svētku noformējumu.

Sākt sevi būvēt no jauna

“Man vārds “problēma” nepatīk. Es to redzu kā izaicinājumu, kas mūs dzen un ved uz priekšu,” uzsver uzņēmējs, radošuma konferenču organizētājs Mārtiņš Gineitis, kurš COVID-19 pandēmijas laikā veiksmīgi īstenojis daudzas tiešsaistes konferences, pasākumus un citus projektus.

Šeit un tagad

“Mēs meklējām jaunu veidu, gājām tiešraidēs un pārdevām kultūru internetā. Mēģinājām darīt to pašu, tikai kultūras nama durvis bija parole internetā un nopirktā biļete. Cilvēkiem to vajadzēja un tam bija ļoti milzīga atsaucība,” stāsta dziesminiece, dzejniece un pasākumu režisore Maija Kalniņa, kura COVID-19 izraisītās krīzes laikā producējusi tiešsaistes koncertus un izdevusi savu dzejoļu krājumu un dziesmu albūmu.

Jebkurš cilvēks ir vērtība

“Viens no lielākajiem izaicinājumiem jaunatnes jomā ir tas, ka neviens īsti nesaprot, ko tu dari. Kāpēc tu spēlē ar jauniešiem galda spēles? Kāpēc tu vakarā sēdi un runā ar kādu jaunieti? Ir neiespējami kādam to parādīt uz papīra vai izstāstīt,” uzskata jaunatnes darbiniece Ance Tīmane Aizputes novadā.

Palikt mājās

“Slikta diena trasē pārvēršas par labu, jo tur es noķeru milzīgas emocijas. Tas man dod gandarījumu un baudu,” stāsta motobraucējs Kārlis Sabulis no Cēsīm.

Savs ceļš

“Katram ir jāiet savs ceļš un jāmeklē sava laime. Atrašanās šeit un šī darba darīšana dara mani par kripatiņu laimīgāku,” uzskata kafijas grauzdētājs Oskars Maculevičs Rēzeknes novada Lendžos.

Būt atbildīgiem

“Man ir pārliecība, ka vispirms mums vajadzētu būt atbildīgiem par sevi un savu dzīvi, tad sev tuvākajiem, un, visbeidzot, citiem cilvēkiem un visu valsti kopā,” uzskata biedrības vadītāja Elīna Futraka no Ēdoles pagasta Kuldīgas novadā.

Palikt uz ceļa

“Pats svarīgākais ir kustība. Kustība ir cilvēka neatņemama sastāvdaļa. Tev visu laiku ir jākustās,” uzsver fitnesa speciālists Alens Sorokins Aknīstē.

Drosme darboties

“Darboties savā uzņēmumā ir izaicinājums. Dažreiz iezogas doma, ka jāsameklē normāls darbs, bet tas ātri pāriet. Ir jāizlaiž gaiss, tad jāievelk no jauna un jāturpina,” stāsta sietspiedes darbnīcas saimnieks Artis Babris no Skrundas.

Tauriņa efekts

“Visiem cilvēkiem ir jāiet uz muzeju, jo tur var uzzināt tādas lietas, par kurām vispār nevar aizdomāties. Man ir svarīgi, lai cilvēks no muzeja iziet mazliet labāks. Es ticu tauriņa efektam, ka viens cilvēks ar vienu vārdu, ar vienu darbību var aizsākt veselu pārmaiņu vilni,” ir pārliecināta muzeja direktore Liene Johansone Olaines novadā.

Mana Latvija ir lokāla

“Strādājot ar cilvēkiem, es savus darba rezultātus redzu uzreizi, un pateicība, ko es saņemu, ir milzīga. Es jūtos vajadzīga. Tā ir fundamentāla vēlme mums visiem – justies vajadzīgiem,” uzsver bibliotēkas mācību centra vadītāja Paula Anškena Ventspilī.

Būt pašam

“Pats, pats, pats svarīgākais ir būt pašam. Tad arī visas lietas aiziet pareizi. Ja tu sāc darīt to, ko tev saka citi vai rīkoties tā, kā citiem šķistu pareizi, tu pazaudē sevi. Tad tu vairs neesi tu pats,” ir pārliecināts Ēriks Zeps, radio raidījuma vadītājs Rēzeknē.

Justies brīvam

“Es vienmēr esmu augsti vērtējis brīvību. Svarīgi ir justies brīvam paust viedokli un darīt lietas. Ja man ir brīvība, man ir arī pienākums un atbildība pret šo brīvību,” uzskata vides risinājumu pētnieks Dainis Jakovels Priekuļu novadā.

Ārpus kastes

“Strādāt ar jauniešiem citādā veidā, atrast citu pieeju un domāt “ārpus kastes” ir izaicinājums. Jauniešu dzīve nenotiek tikai jauniešu centrā vai kādā telpā,” uzsver jaunatnes lietu speciālists Valters Siksna Ozolnieku novadā.

Svarīgākais ir mīlestība

“Man nekad nav bijis jautājums kāpēc es gleznoju. Tā tas ir, kopš es sevi atceros. Ir svarīgi darīt to, kas tev pašam patīk,” uzskata māksliniece Marta Safonova Kuldīgas novada Rumbas pagastā.

Salauzt stereotipu

“Es gribu salauzt stereotipu, ka ar cīņu var nodarboties tikai zēni. Ar cīņu var nodarboties arī meitenes. Cīņa attīsta spēku, izturību, veiklību, lokanību, koordināciju, raksturu un disciplīnu. Tas ir nepieciešams arī sievietēm un meitenēm,” ir pārliecināta brīvās cīņas trenere Irina Petrova no Daugavpils.

Radīt, uzbūvēt, uztaisīt

“Katram ir savi sapņi, arī man tādi bija. Galvenais ir nesalūzt un doties uz priekšu. Mēs visi savus sapņus varam realizēt šeit,” iedrošina Jānis Rudzroga – atpūtas vietas īpašnieks Aizputes novada Kazdangas pagastā.

Man patīk būt šeit

“Man patīk ar savām aktivitātēm kaut ko mainīt. Ne tagad un tūlīt, bet ilgtermiņā. Izdarot labu citiem, tu daudz ko gūsti pats sev,” stāsta Renāte Mencendorfa no Buļļuciema Jūrmalā, kura ir iesaistījusies nevalstisko organizāciju darbībā.

Ar pilnu atdevi

“Darīt visu pēc tīrākās sirdsapziņas – es ticu, ka tieši tā ir jāstrādā. Ja dari darbu ar pilnu atdevi, tad arī viss sanāks. Jebkam pamatā ir vajadzīgs darbs un vēlēšanās darīt. Ar to arī pietiek, lai kaut ko iesāktu,” uzskata uzņēmējs Endijs Ozols no Lejasciema pagasta Gulbenes novadā.

Enerģija rada enerģiju

“Enerģija rada enerģiju – kādu dodam, tādu saņemam. Kāpēc dot negatīvu enerģiju, ja mēs gribam kaut ko pozitīvu dabūt atpakaļ?” vaicā Santa Šmite, burbuļviesnīcas īpašniece Viļakas novadā.

Jādara līdz galam

“Es iekāpju ringā un redzu tikai savu pretinieku. Tā ir lieliska sajūta – tu aizmirsti visu, kas ir apkārt. Tavs galvenais mērķis ir uzvarēt, parādīt, ko tu vari un kam tu esi gatavojies. Cīņas sports ir mans!” ir pārliecināts bokseris Elvis Veisbergs Saldū.

Pa straumei

“Man vajag vietas piederību, man vajag savējos cilvēkus. Savējie cilvēki ir šeit, Aknīstē. Lēmumā atgriezties mēs veiksmīgi plūdām pa straumei,” stāsta Santa Šmite, kura veido laivošanas kopienu Sēlijā, Aknīstes novadā.

Garšīgi!

“Man patīk viss, kas ir saistīts ar ēdienu, viss jaunais ir interesants. Es varu uztaisīt ēdienu no A līdz Z un redzēt rezultātu. Mēs neliekam vilties. Cilvēki saka: “Paldies! Garšīgi!”,” stāsta pavārs Ēriks Pudniks Mazsalacas novadā.

Vienīgā bāka

“Bērni ir vairāk jāiesaista aktivitātēs un jāpalīdz pārvarēt bailes, kas viņos ir. Bailes nenāk no augšas un tās mūs necels,” saka ģeogrāfijas skolotājs Gaidis Riekstiņš-Maure, kurš dzīvo Rojas novada Žocenē.

Arī mēs varam

“Mēs dzīvojam lauku teritorijā un gribējām gatavot savus produktus vietējiem. Mēs nodomājām – aizputnieki arī var! Mēs taču neesam sliktāki!” stāsta uzņēmēja Karīna Gūtmane, kuras uzņēmums gatavo konditorejas izstrādājumus.

Laiks kustas savādāk

“Lauku reģionos un mazpilsētās laiks kustas savādāk. Visu, kas ir lielpilsētās, tev nevajag mazpilsētā. Tāpēc tā ir mazpilsēta ar savu šarmu un stāstu,” uzskata tūrisma informācijas centra darbiniece Diāna Reine Aizputē.

Neaizmirstiet mūs!

“Sēlija nekur nebija pazudusi. Cilvēki šeit dzīvo tik mierīgi un ar noslēgtu temperamentu, ka viņiem varbūt pietrūkst pašapziņas skaļāk pateikt: “Jā, mēs te esam, neaizmirstiet mūs!” uzskata sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Dzimtais, kurš strādā Viesītes muzejā “Sēlija”.

Eksperimentēt un radīt

“Man patīk eksperimentēt, radīt produktu un izdomāt kaut ko jaunu. Gandarījums ir tad, kad kāds to pasūta,” stāsta dabīgās kosmētikas ražotāja Ance Dandena.

Piedzīvojumi un emocijas

“Es nevaru sevi iedomāties bez āra dzīves piedzīvojumiem. Man gribas redzēt to, ko nevar ieraudzīt mājās pie televīzijas vai internetā,” stāsta pārgājienu organizators Ēvalds Kārkliņš Brocēnos.

Ģimenes darbs

“Galvenais ir nenobīties. Mēs visi par sevi šaubāmies un baidāmies, bet tas ir normāli un cilvēcīgi,” uzskata garšvielu un tēju ražotāja Zanda Trukšāne Ludzā.

Saiknē ar vienkāršību

“Loka maģija ir vienkāršībā. Tas ir hobijs un sporta veids, kas tevi atjauno saiknē ar vienkāršību,” raksturo loku meistars Andis Apsītis Madonas novada Ļaudonas pagastā.

Izdzīvot gadsimtus

“Mēs dzīvojam savā laikā, un mums ir privilēģija izdzīvot jebkuru gadsimtu, pielaikojot tā laika tērpu,” saka vēsturisko tērpu meistare Elīna Kuzņecova Bauskas novada Brunavas pagastā.

Latvija ir uzdevums

“Katram cilvēkam dzīvē ir misija. Mana misija ir sniegt sabiedrībai izpratni par vēsturiskajiem notikumiem. Tas ir pienākums pret nākamajām paaudzēm,” uzskata vēsturnieks un Pirmā pasaules kara kauju rekonstruētājs Māris Ribickis Olainē.

Pareizais ceļš

“Zirgs ir fantastisks dzīvnieks – liels, skaists, grudrs un mīl cilvēku. To, ko tu ieliksi zirgā, viņš tev dos pretī. Ja zirgā ieguldīsi mīlestību, darbu un uzticēšanos, tad to pašu dubultā saņemsi atpakaļ,” ir pārliecināta zirgu saimniecības īpašniece un zirglietu izgatavotāja Laura Buile Valkas novadā.

Māsu sapnis

“Mums ar māsu bija sapnis izveidot kaut ko “kičīgu”, kur var atpūsties. Gandarījums ir tad, kad cilvēkiem patīk un viņi to pasaka. Siltums no cilvēkiem ir pats galvenais,” stāsta atpūtas vietas īpašniece Aiva Kalniņa Dobelē.

Neaizies postā

“Koku neaizstās neviens cits materiāls. Es uzskatu, ka citi materiāli “nestāv klāt” dabīgajiem. Foršākais ir koka tekstūra un nokrāsas,” uzskata koka karošu meistars Kārlis Ziediņš Talsu novada Laidzes pagastā.

Liela saimniekošana

“Muiža ir liela saimniekošana ar būvēšanu, dārza iekopšanu un viesu gaidīšanu. Tas ir fantastisks mikss, ko pilsētā nevarētu pabaudīt,” saka Jānis Avotnieks – muižas saimnieks Jelgavas novadā.

Kopā ar laiku

“Pūtēji ir kā cunfte un brālība. Ja saka – pūtējs, tad tas ir “vīrs un vārds”. Es domāju, ka visi Latvijas pūtēji ir tādi,” ir pārliecināts pūtēju orķestra vadītājs Aigars Bukšs Baltinavā.

Apkārt ir cilvēki

“Ir ļoti forši strādāt ar cilvēkiem. Kāds tu pats esi, tādus cilvēkus tu satiec. Tas ir pats skaistākais – tu nevari nekur krist, jo tev apkārt ir cilvēki,” stāsta projektu vadītāja Zita Bērziņa Lielvārdē.

Tas ir ļoti vienkārši

“Esot šeit, ir jādara. Tas nav viegli, bet tas ir ļoti vienkārši,” uzskata mākslinieks Arvis Rubenis, kurš veido koka izstrādājumus Gulbenes novada Stāķos.

Māls, gaiss, ūdens, uguns

“Māls ir ļoti vecs materiāls. Šis cepļa veids ir no neolīta laikiem. Laika gaitā viss ir attīstījies, bet princips ir palicis nemainīgs – māls, gaiss, ūdens, uguns,” stāsta podnieks Artis Kleinbergs no Saldus.

Būt cilvēkam

“Lego robotikas pulciņā es cenšos bērniem iemācīt sociālās un komunikācijas prasmes. Bērni attīstās kā personības un iemācās kā būt cilvēkam,” uzsver pedagogs Edmunds Kadakovskis, kurš vada lego robotikas pulciņu Rēzeknē.

Tik pat jaudīgi

“Man šķiet, ka ir svarīgi ražot ētiski. Es ļoti koncentrējos uz dabīgiem materiāliem. Mana ideja ir radīt jēgpilnas un kvalitatīvas lietas,” stāsta uzņēmēja Kristīne Ķepale, kura rada rokaustas tekstillietas Siguldā.

Es esmu Latvija

“Man patīk šī profesija, jo varu būt savā vidē, savās domās un veikt savu darbu. No parastas dēļu čupas es varu radīt kaut ko, kas var kalpot pat simts gadu,” stāsta Edgars Balodis, kurš restaurē un izgatavo mēbeles Aizputē.

Būt klātesoša

“Es to daru tāpēc, ka tas ir mans aicinājums. Es katru dienu gribu redzēt, kā viņi dzīvo, kā viņi aug, ko viņi ir izdarījuši. Es gribu būt klātesoša,” uzsver trīs bērnu mamma Elīna Herberta Kuldīgā.

Rādot piemēru

“Mans mērķis ir sniegt bērniem pozitīvas emocijas, lai viņiem pret kustēšanos būtu patika. Es vēlos skolēniem iemācīt patstāvību, lai viņi paši varētu sportot un zinātu, kā to darīt,” saka sporta skolotājs Kaspars Gulbis no Ugāles Ventspils novadā.

Latvijas vidū

“Katrs var atrast iespējas, ko darīt laukos. Jebkurš, kas censtos izdarīt kaut kripatu vairāk par viduvēju darbu, varētu kaut ko iesākt. Tas ir jāgrib un jātiecas pretī savam mērķim,” uzskata Artis Kronītis, kas izgatavo un būvē siltumnīcas Sproģos Neretas novadā.

Brīvības ideja

“Es Raini mācos izprast kopā ar skolēniem, kas atbrauc uz muzeju. Man Raiņa darbos tuva ir spēcīgā brīvības ideja un tieksme Latvijas sabiedrību veidot labāku,” uzsver Raiņa muzeja vadītāja Agnese Timofejeva Tadenavā, Jēkabpils novadā.

Jābūt un jāpaliek

“Ārstam ir jābūt empātiskam. Cilvēki nāk ar problēmu, kaut kādu daļu no visa tā, ko cilvēks pasaka, tu izlaid caur sevi,” stāsta ģimenes ārsts Kārlis Vilkaste Talsos.

Bērnības zeme

“Man gribējās, lai maniem bērniem ir drošas, attīstošas un interesantas rotaļlietas. Pamēģināju pašūt, izrādījās, ka tas nav nemaz tik sarežģīti. Man tas ir hobijs, ar kuru mazliet var nopelnīt,” stāsta bērnu rotaļlietu radītāja Aija Zīmele no Preiļiem.

Izteikt sevi

“Valoda ļoti ietekmē to, kā mēs redzam pasauli un kā mēs sevi izsakām. Mēs redzam krāsas un darām darbības citādāk – viss mainās no valdas uz valodu. Tas rodas no tā, cik cilvēki ir dažādi. Mani interesē līmenis, kurš atklāj sakarības valodā, kas izriet no sevis paša,” saka latviešu valodas pasniedzēja Brigita Medne no Olaines.

Izlabo un turpini

“Automodelisms māca, ka nevajag apstāties, ja kaut kas nesanāk. Ir jāmeklē pareizie risinājumi un jātiecas uz labāko. Izdari secinājumus, izlabo un turpini! Ja mēs gribam attīstību, tad tas ir tikai mūsu pašu rokās. Ko mēs gribēsim, tas arī būs,” uzskata automodelists Andris Taurītis no Valmieras.

Ciets rieksts

“Alsundznieki ir ciets rieksts. Suits ir ar nelaužamu viedokli, ļoti grūti pierunājams uz kaut ko un pabakstāms, lai ieviestu ciemā ko jaunu,” raksturo kultūras darbiniece Annija Macpane no Alsungas.

Dārgākais ir cilvēks

“Es esmu sapratusi to, ka katram cilvēkam ir sava taisnība. Veidojot ziņas, vienmēr ir vairākas puses un viedokļi. Grūtākais, dažkārt, ir nenostāties vienā pusē. Visos medijos ir jābūt atbildībai pret skatītājiem,” uzsver TV žurnāliste Laura Akmentiņa no Smiltenes.

Darbs pabaro dvēseli

“Civēki, kuri strādā neatliekamajā palīdzībā ir mazliet traki. Ja citam patīk lēkt ar izpletni, tad mums patīk kāpt iekšā mašīnā, traukties lielā ātrumā un glābt cilvēku dzīvības. Šis darbs pabaro dvēseli,” apgalvo neatliekamās medicīniskās palīdzības feldšeris Rafaels Ciekurs no Jūrmalas.

Jāgrib un jādara

“Es nevaru iedomāties, ka es darītu kaut ko citu. Turklāt, pēc pāris gadiem būs olimpiskās spēles. Parādīt, ka meitene no Latvijas var braukt pasaules līmenī – tas ir tas, kas man patīk,” ir pārliecināta  BMX riteņbraucēja Vineta Pētersone no Amatas novada.

Ļaušanās

“Man liekas, ka es daudz ko varētu darīt, bet ar mālu man patīk, ka process ir ļaušanās. Man ir viegli ar mālu un katra reize arī priekš manis ir brīnums,” stāsta keramiķe Linda Romanovska no Kandavas.

Trauslums, mīļums, miers

“Kokle ir trauslums, tīrība, mīļums, siltums un miers, ko es varu gūt. Turot rokās kokli, ir sajūta, ka es to samīļoju,” atklāj mūziķe Lauma Matule no Dzilnuciema Babītes novadā.

Uzlabot pasauli

“Hip hopā parasti mākslinieks ir godīgs un saka patiesību. Es pasaku visu, ko es domāju, jūtu un redzu. Es runāju par lietām, ko es redzu pasaulē un Latvijā,” stāsta hip hop mākslinieks Armands Jānis Stepiņš no Aulejas pagasta Krāslavas novadā.

Sekot savam sapnim

“Bija lielas šaubas, bet vēlme atgriezties bija lielāka nekā bailes. Tas bija labākais lēmums, ko es varēju pieņemt,” ir pārliecināta Eva Behmane Skrundas novadā, kura ir atgriezusies pēc deviņiem dzīves gadiem Anglijā.

Smaidi pats

“Esmu sapratis to, ka palīdzēt cilvēkiem var jebkurā darba vietā. Nav svarīgi, kur tu strādā, tu vari palīdzēt cilvēkiem jebkur,” uzskata kultūras darbinieks Aivars Bačkurs Dagdas novada Ezernieku pagastā.

Koris ar piecām balsīm

“Man dažreiz liekas, ka stelles arī ir dzīvas. Tās vai nu pieņem cilvēku, vai nepieņem. Ja tu esi pacietīgs un neatlaidīgs, tās tevi pieņems. Jāauž ir viss kaut kas, lai būtu dažādība, bet man ir milzīgs prieks par saviem trīs tautastērpiem,” stāsta audēja Ilze Mailīte Ērgļos.

Dzīvot savu dzīvi

“Patīkamais ir tas, ka varu nodrošināt sevi ar darbu un klienti gaida rindā. Spēju samaksāt visus nodokļus un telpu īri kā godīgs latvietis – neko neapkrāpjot un neapšmaucot,” saka modes dizainere Gunta Nagle Kārsavā.

Laimes instrumenti

“Caur savu pieredzi mēs atradām un izstrādājām receptes, lai mūsu bezglutēna tortes būtu garšīgas un tās varētu ēst visa ģimene. Tas prasīja daudzus gadus,” stāsta uzņēmēja Monika Ziemele, kas kopā ar ģimeni izveidojusi bezglutēna konditorejas un kulinārijas izstrādājumu ražotni Suntažos, Ogres novadā.

Brīvi elpot

“Mans mērķis ir tikai pirmā vieta. Otrā vai trešā vieta būs neveiksme, taču arī neveiksmes ir vajadzīgas. Ja vienmēr būsi pirmais, negribēsi trenēties,” uzskata vieglatlēts un šķēpmetējs Dmitrijs Silovs no Krāslavas.

Laime ir ceļš

“Man kā sievietei operatorei sevi ir ļoti jāpierāda ar darbiem. Mani neņems tikai tādēļ, ka man ir forša tehnika un esmu izmācījusies. Mani interesē dabiskais, dokumentālais un īstais. Ir video, kurus montēju un uztveru emocijas, kas nāk no nofilmētajiem cilvēkiem. Tas man ļoti patīk,” saka Elīna Lieljukse no Pāvilostas, kura filmē un montē video.

Ej, dari!

“Latvietim vasaras sajūta nāk ar zemeni. Mūsu ģimenē, ja vasarā nav ēstas zemenes, tad vasaras nav. Var neēst citas ogas, bet ja nav ēstas zemenes, tad ir pavisam čābīgi. Zemenēs es redzu perspektīvu. Audzējot zemenes lielākās platībās, ir iespēja nodrošināt ģimenei iztikšanu visa gada garumā,” stāsta ogu audzētāja Marita Joņina no Mērdzenes pagasta Kārsavas novadā.

Darbs izdaiļo cilvēku

“Lauki mani atsauca atpakaļ no pilsētas. Ar varu to nevar, arī modes pēc to nevar. Tev ir jāvēlas to darīt, tam ir jābūt Tevī iekšā,” ir pārliecināta bioloģiskās saimniecības īpašniece Inese Stičinska no Kokneses novada.

Tuvu dabai

“Mēs vienmēr zinājām, ka mēs atgriezīsimies, bet nezinājām kad un ko mēs darīsim. Vienmēr bija sajūta, ka ir labi, bet kaut kas pietrūkst,” saka kafijas grauzdētavas īpašnieks Kalvis Lapsiņš Gulbenes novada Rankas pagastā, kurš atgriezies Latvijā pēc vairākiem ārzemēs pavadītiem gadiem.

Aizlidot uz Marsu

“Ir tāda sajūta, ka mēs visu laiku gatavojamies divdesmit pirmā gadsimta prasmēm un mācīšanas pieejai, kaut gan tajā esam gandrīz divdesmit gadus. Mērķis būtu panākt tādu līmeni, ka skolas vide sakrīt ar ārpasauli. Ideālā variantā, skola būtu tā, kas rada inovācijas un pārmaiņas,” uzskata Dana Narvaiša, kura izveidojusi sākumskolu Cēsīs.

Pacelt Latviju

“Visi, kas mani satiek, saka – jūs esat traki! Kad es braucu trasē, es jūtos brīvs – esmu tikai es, skeletons, ledus un vējš, kas iet gar ausīm,” stāsta skeletonists Krists Netlaus no Berģiem.

Mans novads man ir svarīgs

“Svaigs gaiss un zaļa zāle viennozīmīgi padara vistas laimīgākas. Viņām patīk iet ārā kārpīties un kašņāties. Mēs cenšamies strādāt pēc bioloģiskā principa – vistas dzīvo brīvi uz grīdas un iet āra aplokos. Vistām, kas ir barotas ar pašu audzētu barību, olu kvalitāte ir augstāka,” uzsver vistu audzētājs Ģirts Ante no Auces novada.

Viss tikai sākas

“Motokrosistam ir jābūt nedaudz trakam un jāgrib smagi strādāt. Adrenalīns, ātrums, lēcieni un smagie treniņi man patīk un aizrauj,” stāsta motokrosists Pauls Jonass no Kalvenes pagasta Aizputes novadā.

Te ir sākums

“Man ir svarīgi, ka katra lieta, ko mēs gatavojam, ir tāda, kādu mēs dotu saviem draugiem, ģimenei un bērniem. Kūkas ir jātaisa tā, kā tu to darītu sev,” ir pārliecināta Kitija Dzērve – kūku cepēja no Straupes pagasta Pārgaujas novadā.

Mazā paradīze

“Mēs vēlējāmies radīt pretstatus starp Latvijas dabu un tropu džungļiem. Citi saka, ka šeit ir mazā paradīze, kur atslēgties no visa liekā, sajusties kā reālos džungļos un aizmirst, ka esi Tērvetē,” stāsta uzņēmējs Artis Treimanis – Tērvetes tauriņu mājas līdzīpašnieks.

Es gribu dzīvot šeit

“Koks ir vajadzīgs, tas padara dzīvi krāsaināku un skaistāku. Pēc nostrādātas darba dienas, kad koks izskatās fantastiski un klients ir apmierināts, ir labi padarīta darba sajūta. Man patīk adrenalīns un augstums, kāpšana man nodzen stresu,” saka arborists Ģirts Vitkovskis no Zirņu pagasta Saldus novadā.

Pozitīvais tukšums

“Te ir tukšums pozitīvā ziņā, jo jebkas, ko tu sāc darīt, šeit ir vajadzīgs. Tas nav miljonu bizness, tomēr tevi novērtē, redz un pamana,” stāsta reklāmas māksliniece Elīna Kaļva no Balviem.

Pasaule kļūst labāka

“Cilvēki sāk saprast, ka nav “mēs” un “viņi”. Mēs dzīvojam vienā sabiedrībā, mums ir vienam otrs jāatbalsta un jāmēģina saprast. Es domāju, ka tas palēnām notiek,” uzskata raidījuma “Trīs ceturtdaļas” vadītājs Kaspars Kalvītis no Limbažiem.

Pilnveidoties

“Labākais ir tas, kas nāk no mūsu pašu zemes. Augļi, dārzeņi un ogas ir brīnumlīdzekļi, ko katram cilvēkam vajadzētu lietot,” aicina uzņēmējs Roberts Cešeiko, kurš nodarbojas ar augļu, dārzeņu un ogu pārstrādi Stelpē, Vecumnieku novadā.

Laimīgs un starojošs

“Cilvēkiem liekas, ka viņiem vajag pilnīgi visu, taču visam nepietiek. Vajag vēl, vēl un vēl. Patiesībā, lai dzīvotu un lai būtu prieks, vajag tikai īstos cilvēkus apkārt un īsto vidi. Nevajag tik daudz materiālo vērtību, ar kurām vienkārši apkrauties,” ir pārliecināta animāciju veidotāja un grafiskā dizainere Arta Berezovska no Jaunpils novada.

Pustonna mīlestības

“Latvijā ir daudz labu un kvalitatīvu zirgu, taču maz jātnieku, kas šos zirgus var parādīt. Viennozīmīgi, Latvija šajā jomā attīstās,” uzskata Roberts Škapars, kas nodarbojas ar zirgaudzēšanu Zilupes novadā.

Motociklu maģija

“Mani aizrauj jebkura senā tehnika, bet motocikls īpaši – tas ir man. Kad skatos uz vecu motociklu, tas mani uzrunā. Tas ir maģiski,” stāsta motociklu restaurators Krišjānis Galiņš, kurš dzīvo Krustpils novadā.

Radīšanas sāls

“Kokle ir dvēseles atveids un simbols, kas izpaužas kā mūzikas instruments. Dauziem cilvēkiem, kuri meklē sevi, kokle ir pavediens. Tas, ko viņi atrod, īstenībā ir viņi paši,” stāsta kokļu meistars Ģirts Laube no Madonas novada.

Daba, darbs un cilvēki

“Man ir svarīgi, ka šeit notiek attīstība, un iedzīvotājiem tiek piedāvāts kaut kas labs un jauns. Tā ir dabiska vēlme un dabiska sajūta dot pienesumu tai vietai, kurā es dzīvoju. Es sevi identificēju ar Jērcēniem, šī ir mana dzimtā vieta un tas visu izsaka,” atzīst projektu vadītāja Ilona Pinzule no Jērcēnu pagasta Strenču novadā.

Pirmais vārds

“Svarīgākā cilvēkā ir viņa sirds un garīgās bagātības. Tas ir atkarīgs no mums pašiem, kādas attiecības mēs veidojam. Te ir vajadzīgs darbs ar sevi, kuru ne vienmēr mēs izprotam un izdarām. Valts atjaunošana notiek iekšēji caur mums, caur mūsu vīziju un gribu strādāt. No mums ir daudz kas atkarīgs,” uzsver priesteris Staņislavs Prikulis Baltinavā.

Šauj pa zvaigznēm

“Parādiet divdesmitgadnieku, kurš tiecas uz darbu pašvaldībā, lai iestātos par jauniešu interesēm? Tā nav vēlētāju un partiju vaina, tā ir mūsu pašu – jauniešu vaina, jo trūkst ambīciju. Vieglāk ir “feisbukā” kaut ko “nolaikot”, nevis reāli piecelties un iestāties par savām idejām,” atzīst Mazsalacas novada domes priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis.

Spēcīgi kā ozoli

“Latvijas pilsētās bieži pietrūkst ainavas identitātes. Daudzi par ainavu arhitektūru pilnībā neko nezina un domā, ka viņiem to nevajag,” stāsta ainavu arhitekts Pēteris Vorza no Ozolnieku novada.

Netaustāmās lietas

“Pārceļoties uz laukiem, es domāju, ka nevarēs apmeklēt kultūras pasākumus un katru dienu iet uz restorānu. Tomēr Latvijā katra vieta ir ātri sasniedzama, kas dod iespēju viegli aizbraukt uz teātra izrādi vai foršu restorānu,” atzīst uzņēmēja Zane Gusta, kura audzē lavandas un ražo rotaļlietas Grobiņas novadā.

Ūdens ir brīvība

“Nav daudz pilsētu, kurās ir trīs savā starpā saistīti ezeri. Tā ir pievienotā vērtība Balviem. Ūdens ir brīvība, pa ūdeni visur var aizbraukt bez ierobežojumiem. Brīvība ir iespējas izvēlēties kur un kā doties un kad būt galā,” uzskata Jānis Jauntēvs – veikparka īpašnieks no Balvu pagasta.

Dažādais ir bagātība

“Šobrīd latgaliskais mūsu valstī ir kaut kas, kam jāpiešķir papildus līdzekļi, jo tas ir kaut kas “papildu” un kaut kas “ārpus”. Bet man gribētos, ka tas ir normāli. Dažādais un savādākais ir mūsu bagātība. Arī valodā – tā ir iespēja papildināt, bagātināt un piedzīvot,” uzsver mārketinga speciāliste Edīte Husare Rēzeknē.

Vajag tikai rakt

“Pilsētvidi un pilsētu veidojam mēs visi. Lietas ko darīt neveido dome vai pašvaldība, bet gan cilvēki, kuri šeit dzīvo. Rojā ir gan sīksti zvejnieki, gan traki mākslinieki, jo šī vieta patīk un pievelk,” stāsta arhitekts Jānis Bērziņš no Rojas.

Tikt galā ar sevi

“Es jūtu, ka bites ir līdzīgas manam raksturam, tās man ir mācījušas būt gatavam jebkurai situācijai. Ir maz dzīvnieku, kuri tevi grib sadzelt un aizdzīt prom,” uzskata biškopis Krists Ēberliņš Saldus novada Nīgrandē.

Stiprākie cilvēki

“Reģionos dzīvo stiprākie cilvēki, jo, lai šeit dzīvotu labi un kaut ko panāktu, ir jābūt diezgan lielam iekšējam gara spēkam. Vienmēr vieglāk ir aiziet uz vietu, kur vide tev piedāvā vairāk iespēju un ir vieglāk kaut ko sasniegt,” atzīst Liena Hačatrjana, kura strādā Madonas biznesa inkubatorā.

Zeme un valsts

“Katra ābele ir unikāla, ar savu raksturu. Nav divu vienādu ābeļu, katra prasa individuālu pieeju. Tas ir senču aicinājums – turpnāt to, kas ir iesākts. Manam vectēvam bija liels āugļu dārzs un es esmu trešā paaudze, kas šeit saimnieko,” stāsta augļkopis Māris Šņickovskis Jelgavas novada Elejas pagastā.

Pamats un jēga

“Latgales atmodā liela nozīme ir tam, ka Latgalē ir izveidojušās kultūras iestādes – vietas ar Latvijas un Eiropas līmeņa pasākumiem un notikumiem. Tas ir licis pašiem latgaliešiem apzināties, kas mēs esam,” saka mārketinga speciāliste Anete Urka no Dekšāres pagasta.

Jāizravē nezāles

“Es gribētu, lai lauksaimniecībā neattīstītos tikai biznesa novirziens, bet lai mēs Latviju patiešām sakoptu. Gribētos redzēt, ka lauki netiek pārmēsloti, bet tie tiek pareizi mēsloti un kopti, bez maksimālām “rekordražām”. Galvenais ir pašu veselība un apkārtējā vide, kurā mēs dzīvojam,” uzskata Artis Ķūsis, bioloģiskās saimniecības īpašnieks no Rucavas.

Jāatmet vecās paradigmas

“Negācijas, kuras mēs jūtam pret sevi, pret pilsētu, pret valsti un pret pasauli kopumā, nāk no mums pašiem. Ja mēs sākam saprast sevi labāk, tad mēs varam pieņemt arī pārējos cilvēkus, kas ir savādāki. Mani interesē joga, jo tas ir darbs ar sevi, ar savu ķermeni, apziņu un prātu,” skaidro Kristaps Soms-Tiesnesis, jogas nodarbību vadītājs Salacgrīvā.

Brīvība ir jāsargā

“Zemessargi un karavīri ir tie cilvēki, kuri nevēlas karu. Mēs gatavojamies aizsardzībai, jo mums ir jābūt gataviem kaut ko likt pretī. Ja mēs nebūsim gatavi cīņai, tad mūs pakļaus kā nieku,” saka Zemessardzes kaprālis Juris Jēkabs Tomašūns no Jelgavas.

Daļa no dabas

“Cilvēkiem vajadzētu sevi sajust kā daļu no dabas un saprast, ka tu esi daļa no kaut kā lielāka. Cilvēki vēlas uzzināt vairāk un atgriežas pie mums nepārtraukti. Tas ir skaisti, ka cilvēki kustās – ne tikai dabas aizsardzībā un vides izglītībā, bet daudzās jomās,” saka Līga Jātniece – Lubāna mitrāja informācijas centra vadītāja Madonas novadā.

Varu, varu, varu!

“Ar ko laukos kaut kas varētu būt sliktāks? Kāpēc laukos nevarētu sapucēties? Prieks, ka pucējas, prieks, ka ir skaisti cilvēki apkāt,” atzīst Santa Lazdiņa – skaistumkopšanas salona īpašniece Staicelē, Alojas novadā.

Jābūt pašiem

“Šobrīd mēs vēl skatāmies uz visām pusēm un gaidām, kad kāds mums pateiks, kā tad pareizāk mums strādāt, kā mums veidot politiku. Mums nevienam nekas nav jāpierāda, mums vienkārši ir jābūt mums pašiem,” ir pārliecināta Kristīne Kode – jaunatnes lietu speciāliste Jelgavas novadā.

Tik vienkārši

“Velosipēds visos laikos ir bijis mīlētākais transporta līdzeklis. Tā ir brīvība, neatkarība un sevis pierādīšana,” stāsta Guntis Seregins – velo muzeja vadītājs Saulkrastos.

Redzēt sauli

“Pirts ir brīnišķīga vieta, kur pārdzimt, pabūt ar sevi un sākt izprast lietas un notikumus savādāk. Tā ir vieta, kur cilvēks ir kails, viņam vairs nav masku, viņš paliek ar savām domām un sajūtām. Pēc pirtiņas rodas vieta jaunai, spilgtai enerģijai darboties, mīlēt, dzīvot un atsperties,” ir pārliecināta Lienīte Vītiņa-Zustrupa – pirtniece no Jelgavas novada.

Cieņa un uzticība

“Latvijas cilvēki ir ļoti noguruši no tā, ka trūkst savstarpējās cieņas. Lai arī kādas lietas tiek “bīdītas” un lai arī kādi darbi tiek darīti, nedrīkst zaudēt cieņu. Caur cieņu rodas uzticēšanās,” saka Aija Smirnova – kultūras centra vadītāja Līvānos.

Nečīkstēt

“Es gribētu, ka Latvijā cilvēki saprot – ja tu kaut ko gribi, tad tas ir jādara. Tev nav jāgaida palīdzība no valsts, pilsētas vai kāda cita. Tev vienkārši jāiet, jādara un jāmeklē varianti. Nevajag čīkstēt un vainot citus, par visu savā dzīve esi atbildīgs tu pats,” uzsver kafijas bāra īpašnieks Māris Priekulis no Jēkabpils.

Jāstrādā smagāk

“Daudzi filozofi, domātāji, izgudrotāji un zinātnieki ir nodarbojušies ar boksu, lai attīstītu domāšanu, reakciju un prāta spējas. Treniņos tu kļūsti fiziski un garīgi spēcīgāks. Ar to spēku, kuru tu iegūsti šeit, tev ir jāpalīdz celties un augt pārējiem,” uzsver boksa treneris Ansis Pūce no Saldus.

Likt smaidīt

“Youtube blogošana ir veids, kā var paust savu viedokli un kaut ko ietekmēt. Man patīk, ka es lieku cilvēkiem smaidīt un varu dot kaut ko citiem. Tāpēc es to daru,” atzīst video blogere Amanda Razma.

Būt brīvam

“Lielākā problēma ir tā, ka jaunieši nezina, ko dzīvē grib darīt. Īstā sirdslieta un profesija ir tev blakus. Apstājies un saproti – tas, ko visu laiku esi darījis, ir tava sidslieta,” aicina Gatis Kondrāts no Ogres, kurš organizē akrobātikas šovus.

Neizkustināmas saknes

“Jau simts gadus mana dzimta šeit dzīvo. Es jūtos droši, jo tās ir saknes, kas ir neizkustināmas,” saka Linda Lieljukse, kura cep maizi un uzņem viesus Sakā, Pāvilostas novadā.

Sākt ar sevi

“Ir interesanti sasaistīt kopā filozofiju, mākslu un vēsturi, lai radītu kaut ko jaunu. Sabiedrībai ir vajadzīgs laiks, lai sāktu saprast jauno mediju valodu. Ar mākslu var rosināt līdzdarboties, iesaistīties un pašiem uzsākt kaut ko radošu,” uzskata Zada Puče – jauno mediju māksliniece no Siguldas.