“Man patīk lidošanas process. Tu pacelies, redzi zemi no putna lidojuma, tik skaisti izskatās zeme no pāris kilometru augstuma! Stjuartiem ar to jāaprod, ka tu visu laiku esi kustībā. Man liekas, ka tas dzīvi padara interesantāku,” uzskata stjuarts Gatis Litiņš, kurš dzīvo Mārstas pilsētā Zviedrijā.
“Aherna bija sakritība. Cilvēki šeit bija brīnišķīgi. Tā es piekritu, tā es te paliku, un tā es to mazo Ahernu esmu iemīļojusi. Tie cilvēki tagad ir daļa no manas dzīves,” stāsta ārste Ilze Neimane, kura jau trīs gadus veic rezidentūru Ahernā, Bādenes-Virtembergas pavalstī Vācijā.
“Latviešu valoda ir mana valoda, tā ir sirds valoda. Tā ir tik liela daļa no manis, ka tai nav iespējas nebūt. Norvēģu valodu es zinu ļoti labi, bet latviešu valoda tomēr ir mīļāka,” atklāj skolotāja Antra Sunde, kura dzīvo Bergenā, Norvēģijā.
“Mēs esam atraduši savu identitāti – mums patīk būt latviešiem Spānijā,” saka Jānis Melderis un Linda Svilāne, kuri trīspadsmit gadus dzīvo Valensijas pilsētā Spānijā un ir izveidojuši pārcelšanās un nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmumu.
“Es vienmēr esmu gribējis saprast. Kas? Kāpēc? Tas ir iemesls, kāpēc es esmu zinātnē un fizikā,” stāsta eksperimentālās elementārdaļiņu fizikas doktors Kārlis Dreimanis, kurš strādā Liverpūles universitātē Lielbritānijā.
“Mēs neesam aizbraukuši prom tāpēc, ka mums ir bijis slikti. Mēs esam aizbraukuši prom tāpēc, ka mums ir citas iespējas pavērušās šeit. Man ir viens no interesantākajiem darbiem Eiropas Savienībā, es nodarbojos ar interesantu jomu un redzu reālus rezultātus,” stāsta Violeta Birzniece, kura strādā Eiropas Komisijas Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāta jaunatnes nodaļā, kas atrodas Beļģijas galvaspilsētā Briselē.
© Biedrība NEXT | Lapu veidoja Dāvis Ūlands | headoutdoors.net